Dibināšana

Par spīti trūkumam, neērtībām un citām grūtībām Pinebergā, Vācijā esošās studentes juta vajadzību latviešu studējošajām sievietēm būt organizētām un neatpalikt no Latvijas laikā akadēmiski izglītotajām arī sabiedrisko aktivitāšu ziņā. Tā kā vecās Latvijas laika korporācijas bija slēgtas, radās doma par jaunu korporāciju radīšanu. Un tā 1947. gada 11. marta vakarā sveču gaismā Baltijas Universitātes Aula Magna pagrabā, pulcējoties 30 studentēm, tika dibināta studenšu korporācija Spīdola. Tika izvēlētas arī Spīdolu krāsas un devīzes.

Komāns garantēts pie studenšu korporācijas Dzintra 1948. gada 23. maijā Eslingenā. Tā Dzintras kļuva par mūsu krustmātēm un mēs par Dzintru krustmeitām.

S!k! Spīdola krāsas atklāja 1949. gada 31. oktobrī.

S!k! Spīdola Pinebergā kuplināja savu pulku ar 5 coetiem.
Balstiesības S!P!K! S!k! Spīdola ieguva 1954. gada 15. septembrī Ņujorkā, ASV.

Trimda

Pēc Baltijas Universitātes darbības beigšanas 1949. gada rudenī korp! Spīdola darbību pārņēma Filistru biedrība. 1956. gada 11. martā Spīdolas Ņujorkā dibināja Ņujorkas kopu, tā paša gada 14. oktobrī korporācijas biedres Sidnejā uzsāka aktīvu darbību Sidnejas kopā.

1956. gada 28. oktobrī tika dibināta korporācijas kopa Toronto. Aktīvai darbībai bija nepieciešams „audzināt, lai augtu, un veidot, lai veidotos”, tādēļ 1957. gada 27. janvārī meiteņu solījumu deva 6. coetus (pirmais pēc Vācijas).

Kopas radās arī Klīvlandē, Mičiganā, Melburnā, Pertā, Vācijā, Zviedrijā, kā arī kuplinājās coetus skaits.

Korp! Spīdola kopas centās piesaistīt jaunas locekles, lai studentēm būtu kur satikties un tās nepazustu latviešu sabiedrībai.

Rīgā

Jau kopš dibināšanas Spīdolām bija vēlme korporāciju aiznest uz tās tēvzemi Latviju. Šis sapnis piepildījās 1991. gadā. Pirmais viesu vakars, uz kuru ieradās 13 viešņas, notika 1991. gada 26. jūnijā gleznotāja K.Kundziņa ģimenes dzīvoklī Blaumaņa ielā. Tam sekoja vēl viesu vakari, pēc kuriem tika uzņemts 45. coetus, pavisam 18 meitenes. Tā kā šis coetus radās laikā, kad Latvija atguva brīvību, pasaules Spīdolas to nodēvē par Brīvības coetu.

1991. gada 10. septembrī korp! Spīdola tika reģistrēta Latvijas Universitātē.

1992. gada 2. jūlijā, klātesot Spīdolām no trimdas zemēm, Brīvības coetus saņēma krāsas.

1993. gada 15. jūlijā korp! Spīdola tika reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā.

Spīdolas ir mitinājušās:

  • Farmācijas muzejā Riharda Vāgnera ielā 13,
  • korp! Fr! Lataviensis kamīnzālē Aldaru ielā 7,
  • istabā s!k! Imeria konventa dzīvoklī Pulkveža Brieža ielā 8,
  • kopš 1997. gada 20. oktobra mūsu mājvieta ir dzīvoklis Dzirnavu ielā 34a – 5.